Nakts, kurā snieg

(½ vārdi no Toma Vītola) Ievads: Em A D D Em A G A/D...D G A/D...D Em A A Saul aiz apvāršņa sarkana riet, Bm Bm nakts savus tumšos tīklus sāk siet. Em A A Mēness met gaismu sudrabaini bālu, Bm Bm garas, melnas ēnas stiepjas tāli tālu. Fm# Fm# Šur tur pa zvaigznītei debesīs, Bm Bm kas mirgo un varbūt drīzi dzisīs, Fm# Fm# kas gaismu uz zemi nekad vairs nenesīs, Bm Bm un dvēsele kāda tad drumslās plīsīs. Piedz.: Em Em A A Savāda burvība piemīt šai naktij, D D viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Em Em A A Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, G G A D un skaļi klusums spiedīgi skan..... x2 ...Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam, Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, - Jākļūst baltākam un patiesākam Liktenīgam tālumam starp mums. Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas, Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks – Sniegi visas grambas nolīdzinās ... Nolīdzinās, tikai ļoti stigs. Piedz.: Savāda burvība piemīt šai naktij, viss pakļauts klusuma un tumsas taktij. Pār zemi gaistoša dūmaka tvan, un skaļi klusums spiedīgi skan.