Zelma

Dm sēžu noskumis uz celma drāžu lazdas zaru drūms – Gm Amsterdamā mana Zelma Dm koši baltais jasmīnkrūms A sēžu noskumis uz celma Dm drāžu lazdas zaru drūms – A Amsterdamā mana Zelma Dm koši baltais jasmīnkrūms vēl tās smarža izcirtumā skuju dūmiem līdzi tvan... ak tu Zelmiņ mana dum’ā – aizlaidies ka sāp nu man drāžu drāžu savu lazdu strādāt negribas nemaz piebrauc saimnieks baltu Mazdu vaicā: kā ta’ strādājas? Zelma pametusi mani - saku tam un aizlūzt balss šis man mobilo: tik zvani - Amsterdama vēl nav gals signāls trubā - viļņos jūtas... Zelmiņ dārgā mājās brauc ciešu mīlas sāpes grūtas jāzāģē vēl ar tik daudz trubā Zelma buču sūta – auss kā dullināta šalc: mīļais esmu prostitūta ne vairs jasmīns koši balts zinu kā tu mīli mani manis dēļ kā mežus gāz... ja tev skumji ņem un zvani ne uz celma lazdu drāz labāk savu lazdu drāžu dzimtā celma galiņā ne uz Amsterdamu gāžu lai drāž svešā maliņā Gm Dm še kur līgo izcirtumi A Dm viegli dvēs’lei rūmi rast Gm Dm štrunts par to ka iziet dum’i – A Dm labāk neko nesaprast