Rasa

Ab Db Ab Eb Ab Ab Ar aizvērtām acīm, kur zālē guļ rasa Eb Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa Ab Jo tur kur ir laime Var būt arī posts Ab Es stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu Eb Kad vērs viņas vaļā un aicinās iet No kājām tad rasa man noskalos naidu Ab Un vējš manas acis vērs lēnītēm ciet Ab Db Es iešu ar aizvērtām acīm uz priekšu Ab Kur nezāles kājās tik sāpīgi dzels Eb Ar pēdām pret zemi tās putekļos triekšu Ab Līdz atkal jau galvu tās spītīgi cels Es redzēšu tikai ko sirds mana saredz Un zināšu tikai ko sirds mana zin' Kad rasu no rītiem nāk saule un sadedz Es zinu mans bruņinieks uzvaru svin... Ar aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa Jo tur kur ir laime var būt arī posts sabba