Svešinieks

Am C Vecpilsētas ielās vakars ēnas klāj Dm G Am Soļus skaitīt gurdais bruģis stāj Am C Saplūstot ar ēnām, neievērots, lieks Dm G Am Vientuļš pretī nāk kāds svešinieks. Piedz. Am F Am Teic man, svešiniek, no kurienes Tu nāc? Dm G Am Kurp Tu dodies, un vai Tevi gaida kāds? Am F Am Īsto atbildi tik paša sirds vien sniegs - Dm G Am vai Tu savējais vai esi svešinieks. 2. Skatlogi kā bākas, spožas gaismas lej Krāšņu dzīvi solot pasaulei. Svešā vīra skatiens logiem garām klīst liekas dzīvi šo viņš nepazīst. Piedz. x1 3. Kautkas vīra sejā šķiet tik pazīstams Svešais skatiens tuvs un saprotams. Vientuļš dzīves steigā un starp ļaudīm lieks, pats sev reizēm esmu svešinieks. Piedz. x4