Es skrēju satikt savus draugus - Man likās, ka vairs nav, kur iet Un acis aizvēru it kā no kauna, Kad pamodos vairs nebija neviens. Es atkāpos, lai spētu redzēt, Un soli vēl, un jau par daudz. Kurš ies ar mani rokas smērēt, Kad pašiem savas sienas jānojauc ? Tālu, tālu gribu redzēt, Tuvu, tuvu apstāties, Skaļi, skaļi Tevi cerēt, Klusi, klusi padoties ! Es šodien dzīvoju uz mūžu, Bet rīt ar dienu pietiksies Un divreiz trejdeviņu jūdžu Ilgs ceļš pie mājām apstāsies.
Tuvu, tālu
Jauns Mēness
Ielāde ir pabeigta