Balāde par tevi mākoņos

Am Saule uguns pirkstiem veidoja Tavu profilu mākoņu javā Un saulei blakus tu staroji Zilajā debesu pļavā. Vaibsti mākoņu skulptūrā iegūlās Mīļi un pazīstami,- Tik mirkli, tad projām tu slīdēji, Kā atspulgs, kas ūdenī pamirdz. Am D “Jel uzklausi mani”, tad saucu tev, G “Tu nedrīksti aizlidot, dzirdi”, Am D Bet vārdi pār lūpām nenāca, G Tie sadega dziļi sirdī. Am “Jel uzklausi mani!” D G Tad manīju, ka ēna tev pāri skrēja Am D Un tāles uz brīdi satumsa , G Un vaibsti tev nodrebēja. Tu saprati mani, tu saprati, Bet tikai mirkli tas bija, Tad vējš tevi gabalos samala - 2x Un tālumos izkaisīja.