Rudens vitrāžas

Drūp rudens vitrāžas un logos ledus līst Prom zeme aizveras zied lūpas sarmas rūtī Es tevi dziedusaules atminīgs Tukšs zelta rāmis smagi guļ uz krūtīm Es tev tulkoju es rakstu parindeni Un sevī nomaldos cik valoda ir skopa Toš pašus vārdus - vaidus ko izsenis Es pantā uzceļu ko atrodu naktskopā Tas zelta rāmis ilgu pavērts logs Nu paļauts caurvējiem un nakšu baigām Man sveces liesma tevi uzglezno Un kļūstu es par vienu nāvi maigāks