Runcis zābakos

Bij [A]beigusies nakts, un jau [E]novītis riets [D]Apavi slapji, -laiks [A]sabozies Bet gar [D]veikala skatlogu [A]veda mans ceļš Un [H]runci zābakos [E]pirku es tev Tad domājām ilgi, kāds bijis tā ceļš Vai no dienvidu salām, kā ļaudis melš Kaut kur vientuļā salā, varbūt kanibāls snauž Un no ļautiņu matiem sev kreklu auž PIEDZ: [A]Hūte galvā, un [E]ūsās smaids [F#m]Zābaki laistās, bet [C#]sirdī jau maijs Un lai [D]ģimenē strīds, kad [A]krēslus lauž Viņš tik [H]klusē un neko [E]neizpauž Jocīgi liekas, reizēm notiek tā Ka ziedi un krelles, laimi negadā Un nav lielāka prieka, pat ne šķirnes suns Jo runcis zābakos pieder mums Tagad mode nav modē, un to nezin neviens Kāpēc ceļmalas āzim vairs negaršo siens Kāpēc nelido stārķi, un neskābst piens Un pasakām lāga vairs netic neviens