[C]Kādreiz, no tiesas, es [Em]spēju vien steigt Ne [Dm]plakstiņu pacelt, ne [C]saulīti [G]sveikt [C]Bet kad rudens, nu [Em]krāsoties sāk Arī [Dm]gaisma no manis, nu [C]laižas ko [G]māk PIEDZ: [Am]Neona mēness, lai [E]debesīs skrien Es uz [F]perona [G]tukša tevi [C]gaidu [G]aizvien Un kamēr [Am]dālijas zied vēl, tās [E]sadegs un teiks Tas [F]notika [G]aprīli [Am]reiz, jā, jā, [F]notika [G]aprīli [C]reiz Un dzīve kā degvīns man kabatā silst Vajag apstāties mirkli, kādu vārdu tev bilst Bet tā notikās, lemts bija krist Un lūk pienāca diena, kad beidzies viss Un veltīgi censties, tik ātri rit laiks Un no lūgšanām manām, vai akmens top maigs? Vai kā malduguns, dālijas zied Kamēr kārtu pa kārtai uz pasaules snieg
Tas notika aprīlī
Apvedceļš
Ielāde ir pabeigta