Gaujas krasts

C G Es sēdēju uz Gaujas krasta C Reiz skumjās, sāpēs, asarās. F Man katra priede ausīs šalca: G C Tev jāšķiras, tev jāšķiras! 2 X Tev jāšķiras no tēva mājām, Tu tajā esi svešinieks; Tev jāiet projām tālu, tālu - Varbūt tur tevi gaida prieks. Es gāju, centos, vīlos, cietu, Pēc laimes druskām meklēdams. Bet sapņos vienmēr parādījās Mans vecais, mīļais tēva nams. Un diena pagāja pēc dienas, Bet laimes nebij it nekur, Tās vietā posts kā dzelžu sienas Arvienu ciešāk mani tur. Ak, cik es jūtos viens un atstāts! Cik nemīlēts un nesaprasts! Kaut varētu es atkal raudāt Pie tevis, mīļais Gaujas krasts!