Am Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, E Jo sirdī nemiers mīt, Am Kas mīlai allaž vēlīgs. A Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, Am Lai krūtīs mājotu E Am Vien ienaids asi dzēlīgs. A Es sirdi izrauju Dm Un aizmetu to suņiem, Am Lai krūtīs mājotu E Am Vien ienaids asi dzēlīgs. Ko vēl lai mīlē sirds, Kas nievātā un smieta? Tā savās ciešanās Jau top kâ akmens cieta. Ja pienāks kādreiz laiks, Kad sirds vairs nebūs lieka, Es strauji vairīšos Tad projām tāda prieka. Ja pienāks kādreiz laiks, Kad sirds vairs nebūs lieka, Es strauji vairīšos Tad projām tāda prieka. Es sirdi izrāvu Un aizmetu to suņiem Lai suņi plosa to, Kas plosījis reiz mani. Es brīdi noskatos, Kas prieku dara suņiem, Lai šausmas gavilē Kâ baigi posta zvani. Es brīdi noskatos, Kas prieku dara suņiem, Lai šausmas gavilē Kâ baigi posta zvani.
Dziesma kafejnīcā (Es sirdi izrauju un aizmetu to suņiem) no k/f "Ceplis"
Margarita Vilcāne
Ielāde ir pabeigta