Skroderzeļļi

Bb Vai cik labi, vai cik labi, Eb Sirds mana trakā jūt, Bb Kā gribētos par skroderzelli F Bb Vēlreiz laukos būt! Bb F Vai cik labi viņiem klājās kādreiz Latgalē, Bb Nekā nabaga kurpniekzeļļiem Maskavas forštatē: Eb Suņi rēja, meitas smēja, ganu puika sauc: Bb F Bb Saimeniece, saimeniece, skroderzeļļi brauc. Saimnieks brūvē miežu alu, tā, ka putas šķīst, Saimeniece kāpostbļodas, tā ka tauki līst. Cepa desas, vārīj` klimpas, šmorēj` vistas ar, Slaktēja pa sivēntiņam, ja tik noķert var. Gadus trīs pie meistara tiem vaj`dzēj nostrādāt, Tikai tad tie diplomdarbu drīkstēj` pastrādāt. Cauru dienu tika izgriezts, piedrāklēts un šūts, Polangas ar kļošām un dekoltē zem krūts. Saimnieks gribēj` galipeikas tā kā jātniekam, Dēlam diplomāta bikses zilām svītriņām. Angļu bostons saimniecei kā modes kostīms taps, Pārējiem no vadmalas būs pietiekami labs. Grūtāk gāj’, kad piemērīja, saimniekam – nekas, Saimniecei ar mērīšanu mazas problēmas. "Lūdzu stipri tā uz taļļu!" – izmisīgi dveš, Taļļa tā kā baļļa dvešas, izteiciens bij’ svešs. Elpu ievilkusi, seja zils kā tintes pods: Būt ar šmaugu vidukli bij’ saimenieces gods. Acis tai uz āru spiedās, elpa beidzot sprūk, Drukņopes un reispešus no svārkiem viņai trūk`. Vakarā, kad skrodermeistars saimniekgalā krāc, Skroderzeļļi savas cisas rijas augšā vāc. Gailis kliedza, meitas spiedza, vistas kladzināj`, Zeļļi saimniekmeitas īstās vietās kutināj`. Un pēc pāris nedēļām, kad uzaust saulains rīts, Izrādās, ka darbs bij’ tiešām labi padarīts. Saimnieks maksāj` baltu naudu, uzredzēšanos sauc, Meitas atnes cimdu pārus, čukst, lai atkal brauc. Vai cik labi, vai cik labi, Sirds mana trakā jūt. Kā gribētos par skroderzelli Vēlreiz laukos būt.