Kastaņi

Kad [G]pārkāpšu pār slieksni Viss kā [D]vienmēr, - šeit un [Em]te Te mana [C]vecā dūnu [G]sega Atdod [Am]mieru dvēse[D]lei Bet ja [G]nāksi klusi, klusi Šodien [D]neteikšu Tev – [Em]nē Varbūt Tu [C]apsolītā [G]laime Tu mans [D]nopelnītais [G]sods PIEDZ: [G]Ir laiks kad [D]kastaņi krīt, un [G]atgriežas viss Gan kas [H]bijis, gan kam vēl vārds nav [Em]iedots Ir laiks gan [D]mīlēt, gan nīst, kad [G]kastaņi [C]plīst Un [G]lidot kā [D]cīruļam [G]gaisos Ir jau labi, visam pāri Kaut kalna virsotnē Bet kad launags, gribas rāmi Nosnaust vecās šūpolēs Vakars nolaidies jau rāmi Nu es redzu, kā tas ir Jā, Tu man apsolītā laime Tu mans nopelnītais sods