Magnolijas zieds

[C] Kad gliemežvāka šalkās [G] ieklausos, [G] Tā mirkļa smaržu es vēl [C] atceros. [C] Zem magnolijām pirmais [G] skūpsts, [G] Reibināja [F] mūs nakts un mīla [C] Dienvidos. [C] Līdz rīta gaismai kopā [G] staigājām, [G] Mums bij` tik labi un mēs [C] klusējām, [C] Jo mīlestībai vārdu [G] nav, nakts tik ātri [F] gaist [G] Un mums šķirties [C] laiks. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds. [C] Bet nu pēc gadiem atkal [G] Dienvidos, [G] Es naktīs ilgi zvaigznēs [C] lūkojos. [C] Ap sirdi mazliet skumji [G] kļūst, Kaut vēl reiz to [F] just, [G] Kas ir mīla [C] Dienvidos. [C] Līdz rīta gaismai viens es [G] klejoju [G] Un savu brīnumziedu [C] meklēju. [C] Bet zieds šis ļoti ātri [G] vīst, [G] Nakts kā svece [F] dziest, [G] paliek [C] atmiņas. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds. Bet tas jau tikai [Am] sapnis vien, Vēl smaržo magnolijas [C] zieds. Pie jūras smaržu [F] pilna nakts, Man plaukstā tikai [G] gliemežvāks. Bet naktīs brīnum[F]skaistās, No sapņiem tilts pār jūru [C] laistās. Pār to pie tevis vēlos [G] aiziet, Pie magnolijas atkal [C] būt. Bet naktīs mēness[F]gaismā, Es ilgojos pēc sapņa [C] skaistā, Jo tālā zeme mani [G] gaida, Un krāšņais magnolijas [C] zieds.