Zvaigznei

Kaut kur [A]atplaukst smaidi sejās Redzot [Hm]kā Tu garām ej Tā pat [E]paskatījies manī Laupot [A]mieru dvēse[E]lei Bij’ gan asaras, gan smaidi Visu nesaskaitīt vairs Vien uz katra soļa jūtu Tā kā bija, nebūs vairs PIEDZ: Tur aiz [A]nepateiktiem vārdiem, neļauj [Hm]mūsu zvaigznei dzist Lai [E]visaukstākajā naktī, varu [A]iet un nepa[E]krist Tur aiz [A]bezgalīgiem „kāpēc”, viss, kas [Hm]pāri palicis Divas [E]asaras no sapņa, kuras [A]cits jau noza[E]dzis Atkal kaut kur smaidi sejās Tā Tu vienmēr garām ej Tikai neskaties vairs manī Tā kā vakar bija vēl Drīz jau nobirs kokiem lapas Ziedu pļavās salnas trauks Un uz katra soļa jūtu Tā kā bija nebūs vairs