Es paceļu kausu

Nāc [C]sēdies un[G]stāsti, ko [F]dari, kā [G]iet Un [Am]ko tagad [D]mīl Tava [G]sirds Teic par [F]mīlu, kas [G]aizbēg un [E]negaidot [Am]nāk Un [F]nemācās no savām [G]kļū[C]dām Es paceļu kausu, lai smaidi aizvien Un lai dzīvojās kā dziesmās dzied Jo pēc lietus būs saule, un maijmēness jauks Un naktis kā skaistākā sapnī Vai atceries mirkli kas rūgts ir un salds Tas kā smaržojošs jaunības laiks Mūžs kā roze, ja strauji tad sāpīgi dzeļ Ja lēni var novīst aiz ilgām Vēl vasara ziedos, vēl acīs mirdz prieks Tak’ drīzi jau ziemelis pūš Un es paceļu kausu par vēju kas pūš Arvienu vēl cerības burās Es paceļu kausu par dienām kas bij’ Un par dienām kas vēl tikai nāks Lai kā putni mēs varētu pacelties Un aizlaisties zilajās tālēs