Dziesmiņa Par Skūpstīšanos 2

[C] Nē, nudien man atzīties ir [Dm] kauns - [G] Visā ciemā otra tāda [C] nav. [C] Nez kādēļ par [C7] mani meitenes [F] no[Fm]smīn, [C] Lai gan runā – [G] es esot puisis [C] glīts. [C] Ciemā nav nevienas meite[Dm]nes, [G] Kuru būtu noskūpstījis [C] es. [C] Smejas tās – man [C7] trūkstot vīra [F] dros[Fm]mes, [C] Dejot māk, bet [G] nemāk pava[C]dīt. [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju, [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju, [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk. [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt, [C] Apvaino, ja nenoskūpstī, [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst. [C] Ja jau tā - bij’ jālabojas [Dm] man [G] Un jo drīz jau citāds spriedums [C] skan. [C] Nu tās teic - es [C7] pārāk kļuvis [F] dro[Fm]smīgs, [C] Gribot viens vai [G] visām doties [C] līdz. [Dm] Pajokojam - bet es nejokoju, [C] Nebēdz projām, bet es nejokoju, [Dm] Varbūt, ka mums, ka tādi puiši [C] tīk. [Dm] Apvaino, ja steidzies skūpstīt, [C] Apvaino, ja nenoskūpstī, [Dm] Apvaino, ja prasa to, ko [C] drīkst.