Rasa 2

Ar [C] aizvērtām acīm, kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas [G] nost. Tur [G] nezāle vienmēr aug stipra un asa, Jo tur kur ir laime, var būt arī [C] posts. Es [C] stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu Kad vērs viņas vaļā un aicinās [G] iet. No [G] kājām tad rasa man noskalos naidu Un vējš manas acis vērs lēnītēm [C] ciet. Es [C] iešu ar aizvērtām acīm uz [F] priekšu Kur [F] nezāles kājās tik sāpīgi [C] dzels, Ar [C] pēdām pret zemi tās putekļos [G] triekšu Līdz [G] atkal jau galvu tās spītīgi [C] cels. Es [C] redzēšu tikai, ko sirds mana saredz, Un zināšu tikai, ko sirds mana [G] zin’. Kad [G] rasu no rītiem nāk saule un sadedz, Es zinu, mans bruņinieks uzvaru [C] svin... Ar [C] aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas [G] nost. Tur [G] nezāle vienmēr aug stipra un asa, Jo tur kur ir laime, var būt arī [C] posts. Es [C] iešu ar aizvērtām acīm uz [F] priekšu Kur [F] nezāles kājās tik sāpīgi [C] dzels, Ar [C] pēdām pret zemi tās putekļos [G] triekšu Līdz [G] atkal jau galvu tās spītīgi [C] cels.