Kam ziedi, mežābele

Bij’ [C] maijs un mežābeles [F] zieds tik balts, Zem [G] tā vecs akmens sols un [C] galds. [G] Bij’ [C] maijs un sēdējām mēs [F] divatā Uz [G] vecā akmens sola [C] tā. Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā, Tik balta, [F] balta tu [G] kā laime [C] un kā prieks. Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā, [F] Kam ziedi [C] tu un [G] nobirsti kā [C] sniegs. [G] Iet [C] laiks, un vairs neviens te [F] neatnāk, Pat [G] akmens apsūnot jau [C] sāk. [G] Iet [C] laiks, un mežābele [F] maijā zied, Un [G] vējš kā toreiz zaros [C] dzied. Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā, Tik balta, [F] balta tu [G] kā laime [C] un kā prieks. Kam [G] ziedi, mežābele [C] rūgtā, [F] Kam ziedi [C] tu un [G] nobirsti kā [C] sniegs.