Dziesmiņa par košanu

A Ar kreiso kāju no gultas es kāpšu C#m Un jau no rīta tev teikšu – paldies! D E Ar tevi kopā es biju kā karā E Nu es vairs negribu būt nepatiess A Tu gauži raudāsi, lamāsi mani C#m Un krekliem piedurknes griezīsi nost D E Bet mani atrunāt būs jau par vēlu E Es velku bikses un aizeju kost! Piedz. A Un visu dienu, un visu nakti E Būšu kā suns, kurš no ķēdes ir nost E Ak, piedod mīļā, tu labi zini A Es esmu piedzimis dziedāt un kost! Tā paiet dienas un mēneši, gadi Kā likums piecdesmit vasaras jau Bet krūtīs liesma kā martena krāsnī Un sirdij vecajai vēl miera nav Reiz visas upes pie jūras top rāmas Un visas stiprākās sirdis reiz lūzt Ak, mīļie dzejnieki, gana šīs drāmas Šo dziesmu dziedot, man mēle jau žūst!