Tavs rīta vējš

Vēl ilgi manas lūpas Tavu vārdu čukstēs, nakts vēsā elpa cieši mani skaus Es Tevi nemīlēdams iemīlēju, tā laikam arī,tomēr ,atgadās Es būšu atbalss Tavai atnākšanai, tik karsti juties neesmu vēl nekad pat ja Tu projām klusēdama ietu, es Tavā ēnā spētu paslēpties Tu esi mana nedzimusī dziesma, kas manās dzīslās karstā straumē plūst, vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt un būt kā neredzīgais rīta vējš Tavs rīta vējš.. Ir mana sāpe pārāk pāraugusi, un tapēc Tevi vienu vēlos lūgt, uz pusnakts deju pielijušā dārzā, uz vienu skūpstu,kurā pateikts viss Tu esi mana nedzimusī dziesma, kas manās dzīslās karstā straumē plūst, vairs nedrīkstu kā senāk sevi sodīt un būt kā neredzīgais rīta vējš Tavs rīta vējš..