Vējš

Vējš atnesis dīvainas skaņas Kā brīnumu ļaudis tās tver Ir logi jau vērušies vaļā Un durvis jau cilvēki ver Vējš atnesis dīvainas skaņas Kā jūra, kā koki, tās šalc Kā zeme tā skan, kad to uzar, Kā akmens, tā skan, kad tiek velts. Vējš atnesis dīvainu smaržu Kas smaržo kā liepa, kad zied Vējš atnesis dīvainu skatu Kā sauli, kad jūrā tā riet Vējš atnesis dīvainas skaņas, Kā jūra, kā koki, tās šalc, Kā zeme, tās skan, kad to uzar, Kā akmens, tās skan, kad tiek velts. Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā Kur liepa ir svētā Pilsētā izredzētā Vējš atnesis dīvainus vārdus, Ko nerunā mute, bet sirds, Kas pateikti paliek uz mūžu Ko nerunā mute, bet sirds Vējš atnesis kaut ko tik labu, Ko mūžā vien reizi var gūt Kurš vēja dzimtenē bijis Tam atkal gribas tur būt. Mums jātiek tai vietā, kur mati pland vējā Kur saule riet jūrā, kur dzintars nāk krastā Kur liepa ir svētā Pilsētā izredzētā