Svēts āzis brien pa rasu
Un satiek maitu kazu,
Un iemeslu tiem gana,
Lai sāktos badīšanās.
Un iemeslu tiem gana,
Lai sāktos spēlēšanās.
Pēc katras spēlēšanās
Nāk arī vēlēšanās...
Neko, draugs, nenožēlo,
Un nesāc svēto tēlot,
Jo nazis kunga rokā
Drīz tevi, āzi, nokaus.
Pār zemi mīla valda,
Pār āzi kaza valda,
Un iemeslu tiem gana
Priekš tādas dzīvošanas.
Pēc sestās badīšanās
Nāk projām vadīšanās
No grēcinieces gūžas.
(Bet varbūt, ka no mūža, ko?)
Bet kaza tikai smaida.
(Kas ir, tā paliek maita!)
Nāks cits ar spēlēšanos
Un veco vēlēšanos!
Neko, draugs, nenožēlo,
Un nesāc svēto tēlot,
Jo nazis kunga rokā
Drīz tevi, āzi, nokaus.
{Pār zemi mīla valda,
Pār āzi kaza valda,
Un iemeslu tiem gana
Priekš tādas dzīvošanas.}x2
