Šveiks cietumā (no "Šveika")

Ai, [C]hollā-rī, ai, [G]hollā-rā! Es [C]tupu [G]cietu[C]mā. Man ir viens lustīgs [G]cietumiņš. Ai, [C]hollā-[G]rī-ā-[C]rā! Ai, [F]hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, [C]hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, [F]hollā-rī! Ai, [C]hollā-rā! Ai, [G]hollā-rī-ā-[C]rā! Caur restēm, mīļā, paveries, Kā rūdās karavīrs. No mīkstuma uz cietumu, Ai, hollā-rī-ā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā! Kam apnīk tupēt mīkstumā, To tikai cietums glābs. Tur alus nav, un tādēļ tas Nemūžam nesaskābs! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā! Kas nav, to klāt var piedomāt; Neviens jau neaizliedz. No domām vien, no domām vien Mans mīkstums tapis ciets. Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī! Ai, hollā-rā! Ai, hollā-rī-ā-rā!