Tautas augšāmcelšanās dziesma

Am C kam pieder LATVIJA, ko DIEVS mums devis? F G vai tu no tās, vai tā bēg prom no tevis? Am C nē, nē - to moka, plosa tie, kas valda F G kas zemi izlaupa, mūs sarīda un skalda jau nav nekā, bet atņem vēl to pašu kā bāriņtiesas - mūsu bērnu dvašu drīz aizliegs maizi cept, liegs govis pļavā ganīt un savās bērēs pārāk skaļi zvanīt aug ceļi ciet uz viensētām un miestiem aug sāpju akmeņi līdz debesīm caur griestiem ik namā izmisums, ik kaktā melu kaste kā velns, kam antena uz jumta – aste mēs ejam bojā - panorāma tāda vai radio pasaka? vai ekrānā to rāda? nē, tikai krāpj mūs TV blēžu sejas vien bankas glābj, ne mūs no bezizejas vai ticēsim vēl, vēlēdami svešos? kas laimi atkal solīs pirmdien sešos un meliem pabaros, lai turpinām mirt badā vēl paldies pasakot par runu jaunā gadā jau divas dekādes te valda noziedznieki kam esam ķīlājami, pērkami vai lieki šai miera laikā vairāk ejam bojā kā visos karos, dzīviem bēgot projām zags tavus bērnus, pārkodēs un maitās kas guļ un necīnās, pie mirušiem tas skaitās tie lasīs spriedumus kā bendes balsī liegā ja gulēsi, tie tevi piebeigs miegā es dzirdu - valstsvīri no mūžiem saka: bij tauta varena, nu tai uz kapiem taka es dzirdu ULMANI, MEIJEROVICU un ČAKSTI tie mudina: sauc Fronti, dziesmu raksti es dziedu, aicinu: ir jāpulcējas Frontē jau briselē mums kapakmeni montē drīz noraks MILDU - pieclatnieka māti mūs piebeigs savējie - bez sirds un delikāti vai balsosim par savas tautas galu? par panorāmu, vienaldzību, alu? vai tomēr dižumu no senču dzīlēm smelsim un pašu rokām valsti augšāmcelsim? most varoņi - laiks mums tiem līdzi mosties kā svētkiem rotāties un zobentiņiem jozties ne ienaidnieku nīst ir DIEVA balva bet nolikta par tiem, ko mīli, galva