Kārtējā bēdīgā dziesma

Gribu visu dzīvot tā, kā pirmo reizi Pīpēju pēdējo cīgu kādu simto reizi Guļu kā zīdainis, tas ir rets brīdis Pamostos no rīta tā, kā vecs vīrs Mierīgi pasēdēt, nevis dzīres gribu Jo izdzīvoju dzīves beigas savas dzīves vidū Vai man pateikt visu, vai man piemānīt Palaidu garām iespējas – vai tā ir pieklājība Rakstu dāmai kā puika, ķeru baudu, kad klusumā Eju uz darbu kā tīnis, pelnu naudu kā pusmūžā Ja nav, uz kā rakstīt, varu sabojāt tapetes Pagātne aiz manis kā supervaroņa apmetnis Piedz. Un šī kārtējā diena, stāv kafija ar pienu Tu jau zini, visam secība viena Man nevajag pārtiju lieku, dod pārtiku vieglu Pat šī cīga pārāk spēcīga šķiet Un es gribu visu vai neko, bez riska vai ar to Man ir izvēle kā bērnība viena Un es gribu teikt šoreiz visu, bet es beidzu to fiksi Un šī ir kārtējā bēdīgā dziesma Tu pieaudz, kad laika nav īsti Kad saproti, ka viss, ko gribi, nav īsts Kad Tu paej garām klonētiem bariem Pat dokumentālās filmas ir no montētiem kadriem Un noticu tiem vairāk kā uz īsu brīdi Un uz to skatos kā uz īstu dzīvi, kā uz īstu dzīvi Un es piepildu sapņus, kļūstu nerunīgs Jo dzīve ir burvīga, un es esmu nīgrs Un es noklusēju to, ko nepamanām Jo es gribu būt laimīgs, bet pa savam Esmu rets, jo no šitā izmūk daži Dod pagruzīties tagad, jo vēlāk viss būs labi Piedz. Es skatos šovu, sēžot pirmajā rindā Un par to pastāstu jums panta pirmajā rindā Tas ir ģeniāli, varu nebūt slavenība Jo nākamā dziesma, kas jāsaraksta man, ir mana dzīve Es gribu visu, pāris nederēs Sasniegt virsotnes, jo tur mani neredzēs Gaidu, kamēr citi krūmos skries Es gribu satikt meiteni, ar kuru jūtos viens Cits tādā momentā rīs bulciņas un skums Esmu čilā, man nav tādas funkcijas kā jums Varbūt tāpēc likšos nejauks Bet viss ir tik vienkārši, ka es pis to nedaudz Piedz. Reizēm manas smadzenes to nepavelk Kā mēs saņemam naudu un mīlestību no šīs repa štelles Pietāti malā kā siltu viskiju Es nevis cenšos, latviet, bet pildu misiju Ja ērtības gribās, bet ja uz riteņa jūtos Tik labi kā tu ferarri, tad ferarri vērtība krītas Viss ir galvā, šī nav bomžu nācija Un man iet tik labi, ka Tev tā škiet kā konspirācija Un uz kurieni Tu kusties fiksi Vaj’g pacensties, lai kļūtu atkarīgs no tā, kas Tev liek justies slikti Uz to no malas paskaties Es pīpēju un dzeru tikai, lai mēs varam saprasties Piedz.