Ak, tu mūžiņ

C F G C C F G C C Reiz jauna meiča dzīvoja, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Kas pastaigāties mīlēja, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Pa ceļu tā reiz staigājot, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Redz lielu krupi lēkājot, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C Un krupīt's pēkšņi runāt sāk, F G Ko daži krupji labi māk F C Ak, mīļā meitiņ, nebīsties G C Jo apburts esmu es. C Man ir pieburts krupja izskats klāt, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Jo ragana bij` sievas māt` G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Man atpestīt` var meitiņa, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Kam nevainīga sirsniņa, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C Un krupīt's pēkšņi raudāt sāk, F G Ko daži krupji labi māk F C Un meičai paliek viņa žēl, G C Tā ņem to līdz` uz mājām. C Kad mājas pārnes krupi tā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Tā ietin viņu palagā G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Un pate iekāp` gultiņā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' C Un iemieg saldā miedziņā, G C Ak, tu mūžiņ, mūžiņ man' G C No rīta tēvs aiz dusmām balts, F G Jo meičai blakus puisis stalts F C Viņš to aiz bārdas saķēra G C Un ārā izmeta. G C Bet meiča raud: mans krupītis F G Un tēvs tam piekrīt sapīcis: F C Kas krupis bij, tas krupis būs G C Un krupis paliksies, F C Kas krupis bij, tas krupis būs G C Un krupis paliksies, G C Visu mūžiņ, mūžiņ man'!