Grēksūdze

C 1. Tas notik` pirms gadiem, G C Kad pieņemts tā bij`. F Kad bērni savus vecākus C Vēl paklausīj`. F Vienai meitenei precību C Gadi bij` klāt, Bet ko precēt G C Tā nevarēja izdomāt. 2. Ak papīn, viņa teica, Man grūt` izšķirties, Man Jānis un Mārtiņš Ir iepatikušies. To dzirdot, tēvs piesarka, Drūms kļuva vaigs, Viņš teica: Mums aprunāties būtu laiks. 3. Man jāatklāj Tev, meitiņ, Ir mazs noslēpums, Es ceru, ka paliks tas Tikai starp mums. Kā runcis, kas tīksmodams Krējumu laks, Tā jaunībā biju uz Meitenēm traks. 4. Kā vakara zvani Ik vakaru zvan`, Tā vārtiņi vērās Ik vakaru man. Es zinu, šis atklājums Liksies Tev vēls, Bet kā Jānis, tā Mārtiņš Skaitās mans dēls. 5. Meita minēja citus Vēl tai apkārtnē, Tēvs teica, to nedrīkst Un to arī nē. Pār vaigiem driz meitenei Asaras lij`, Pie māmiņas steidzās Un visu izstāstij`. 6. Ak, meitiņ, teic` māte, Jel neuztraucies, Ar kuru katru vari Tu apprecēties. Arī es biju jauna, Mans noslēpums labs, Tavs tēvs, kurš to nezin, Nemaz nav Tavs paps.