Kad tevis nav

Diena kurā aiziesi no manis projām viss nomirs Vai tu mani dzirdi Tavi vārdi kā ar nazi sagriež mani gabalos Un izrauj manu sirdi Mūsu sapņi piepildīties Nav vairs lemts Tos rudens vēji Kā lapas dzen aiz loga Ja tu kādreiz mani pasauksi Es klusēšu Tu būsi Tālu projām Es neredzu vairāk putnus debesīs kad tevis līdzās nav Es nedzirdu vairāk vēja dziesmu Es nejūtu sāpes tad kad raud mana sirds Kad tevis līdzās nav Vari būt, vari nebūt, bet zini man vairāk nesāp jau Tā kā asins piles lapas krīt no kokiem tev zem kājām Klājot ceļu tumši sārtu Sakost lūpas sev, lai nevarētu tās nekad naktī klusi čukstēt tavu vārdu Vairāk neatdot un iekrist domu ezerā un iegrimt tajā lēni arvien dziļāk Mūsu dzīves stāstu grāmatā būs ierakstīts - mēs mīlējām, un kādreiz bijām