Pārpratums

Pa ielu klusējot Tu ej un mani ieraugot Tu mazliet atkāpies , kāpēc Vai vakardienas mazais pārpratums Tev šodien Vēl ilgi sāpēs Tavs skatiens tramīgais kā jautājums par to kā mums ar Tevi turpmāk būs Vai tomēr labāk būs, ka ielas abās pusēs mūs Dzīves vēji pūš Piedz; Un kāpēc tā Rūgts mutē kāpj Un sirdī mazliet sāp Tu pagriezies Un tad ej, Starp mums vairs nav nekā Un it kā zinādamas debesis par abiem mums Ar lietus as`rām skumst Pat ielu laternas man liekas, ka šai brīdī tumst Un atņem gaismu jums