Nosveries liepā

Ņemt, ņemt, pretī neko, Meža māti izvarot Katrā akā spļaut, Vēlāk bļaut; “Nav, nav!” Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts Par augstāko formu Tevi sauc, Man par mums ir kauns! Man par mums ir kauns! Tu jau arī esi lops Savā patmīlībā smoc Dumjš! Pakaļ nāk Jods, Par grēkiem ir jāmaksā! Klusa pļava, beigta govs Prom! Pēc tevis tikai posts Kad stipriem gribas ēst Vājiem laiks ir bēgt! Kā tad ir Kad nav?