Šeit Lejā

Cik ilgam laikam viņai manis pietiks? Vai tiešām visas šaubas ir niecīgas? Kā tik vaļā no tā, kas ir iedzīts man? Kur paliek gadi? Vai vērtīgi vadīt tos mēģinot radīt? Vai līdz galam kāds šo sajūt arī? Pasaule ārpusē, pasaule manī. Kur ir tā vietas, kas nav Ghetto? Ja zini, lūdzu, parādi mums ceļu. Kādēļ paliekam uz vietas skrienot caurām dienām? Mūs beigās ietērps melnā Mīļā, sadedzini mani pelnos un izkaisi bezrūpīgā vējā. Es dievinu smaidu Tavā sejā, Man blakus vajag Tevi, kas smejās, Tik ļoti, ļoti vai ir kaut kas vairāk, ko protu? Ja augšā kāds vada, tad šeit lejā notiek, Mēs tiksim tam cauri ar sakostiem zobiem, Esmu šeit joprojām, lai dalītu dzīvāks par dzīvu un man tas patīk. Vai Tev patīk arī? Vai Tev patīk arī?