Atkal un jau

Tev nav vārda, bet lāgiem slīd pāri tavs baltais vaigs, un tumšo dvēseļu zemē iestājas saulains laiks. Tev nav sejas, bet brīžiem tu esi ikvienā vaigā, un tad mēs jūtam, tu atkal tu esi atnācis laikā. (abi panti vēlreiz) Tu esi atnācis laikā. (x2) Tev nav nāves, bet lāgiem, kad spokojas - tevis nav, mēs veramies augšup - tu esi, tu esi Atkal un Jau. Tu esi Atkal un Jau.(x2) Tev nav balss, bet mēdz notikt, ka dzirdam tās vienīgās notis, bez kurām šai mazajā tautā it nekas nevar notikt. (x2)