Mēs tikāmies reiz

Vakars tik mierīgs un kluss Rāmi uz pleca man dus. Sēžu un domāju es - Kur gan tu jaunība bēdz? Prātā nāk sens ziedoņlaiks Un kādas meitenes vaigs. Ak vai, cik tas bija skaists, Bet diemžēl projām jau laists. Piedz. Mēs tikāmies reiz, Kad es biju jauns. Pavisam vēl jauns Un nepareizs. Tad ziedēja viss; Un šis pavasaris Nu jau ir prom, Ir pagājis. Lai arī tikšanās šī Notiktu mums rudenī. Nespētu aizmirst es to, Smaidu vien šo burvīgo. Piedz. 2X