Nosauc man vārdus,kuros saukt Tevi klusi šai troksnī, lai nespētu satraukt pat putnus. Nosauc man vārdus tik vieglus kā rasa, Kā migla, kā saule, kas glāstīs mūs abus. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls. Krāsas, kas zīmē ar atmiņām Tavām Tik klusi tās vibrē starp pieturām abām. Nepārlauz vārdus, lai nesāp mums abiem Tik viegli ir dzīvot starp neziņas stabiem. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls. Dienas kā lapas krīt atmiņu grāvī, lai lietus tās ieskalo pagātnes prāmī. Nestājies, diena, Tavs vakara vējš aizpūtīs smiltis caur pirkstiem, kas līs. piedz. Iedod man rokas (iedod man rokas), lai sajūtu spēku, kas abiem mums dots Atmiņas nenāk (atmiņas), tām laiks pārāk vēls.
Diena kā lapa
Zigfrīds Muktupāvels
Ielāde ir pabeigta