Vēl esmu es mūža mežā Kur lodīgas ēnas viļ Vēl roka pēc elpas cērt Pēc izejas sit mana sirds. Tur pie izejas malā gaišā Ar zāli aizmirsts dus ceļš. Un mans ugunskurs dūmainu roku Zvaigznes debesu maisā ber. Pa vienai vien, pa dienai Mana uguns tumšāka top. Un neviens nezin vai rīt jau Nenāk aklums un nenodod Aiz manis tad paliks Paliks aiz manis vārdu trauki tukši Tukši kā cauru aku dobumi.
Vēl esmu
Haralds Sīmanis
Ielāde ir pabeigta