Ūdens sauca, akmens vilka

Jura Karlsona apdare Tīšām sēdu upmalēje, Upes dziesmu klausījos: Ūdens sauca, akmens vilka, Kraujmalītis vizināja. Visas upes klusu tecēj’, Gauja klusu netecēj’. Gauja tecēj’ skanēdama Sidrabiņu sijādama. Sidrabiņa upe tek Caur zaļoi priedulāj’, Vēl būt’ zelta tecējuse, Kaut skujinas nebiruš’. Kas kaitēja nedzīvoti Gaujas līču maliņā: Baltu vilku mugurāi, Melnu mērcu ūdenī. Vai tie mūsu Gaujas līči Visi lieti nederēj’? Pati Gauja zeltu nesa, Gaujas līči sudrabiņ’.