Madlienas purenes

Jau vēstules tev sūtījis bez gala Jau tevi gaidījis un skumis es Tur Madlienā, kur mana dzimta malā Tev dzeltenas es plūcu purenes Nu vītušas tās stāv uz loga vāzē Kā pārmetums, kā ilgas, izmisums Vīns sarkanais, ko ielēju sev glāzē Tā negaršo, kā garšoja tas mums Vai atceries tos vārdus, kurus teici Kad satikāmies mēs šeit pirmoreiz? Tu toreiz čukstēji, cik ļoti mani mīli Pār mums kā pasakā bija līcis vītols greizs Vai tiešām tas bija tikai vītols? Vai tiešām nemīli tu mani vairs? Kā gribētos man atkal vārdus siltus Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs! Kā gribētos man atkal vārdus siltus Un zināt, ka tos saka kaķēns maigs!