Ugunsputns

C Katru nakti gar logu, teiksmaini putni, laižās aizvien. C G Katru nakti man dārzā, pazūd kāds ābols, nemanot vien. G Katru nakti no manis, paša kas svarīgs, nemanot zūd. Sirds jau skaudrāk un skaudrāk, nenovēršamu, nelaimi C jūt. X2 viss pantiņš C F G Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, C arī spīts. C F C G Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīT C vēl varu D Beidzot, kaila un tukša, ābele mana, kļuvusi ir. A Beidzot, nemocīs mani, naktīs kā senāk, satrauktā sirds. Beigās mostos un pēkšņi, izbrīnā plati, ieplešas skats. D Manas ābeles zaros, teiksmainais putns, nolaidies pats. D G A Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, D arī spīts. G D A Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt D vēl varu 1. Un 2. pantiņš pēc kārtas x1 katrs.