Mēness asaras

1. Pasaule raud manās plaukstās , Matos sapinas debess asaras aukstās, Un pie dvēseles sasildās. Gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, Lai skumjām to nesasaukt. Manas plaukstas ir sausas, bet pasaule tajās raud, Un varbūt ir labi tā debesīm ļauties - ja gribi, tad skaud. 2. Mēness asaras baltās, spēlējas logā, Rītam jasavaldās, lai nav jānožēlo. Bet gribas to vēju gauso, no pieres sev nenotraukt, Un čukstēt tik skaļi vakaram ausīs, lai skumjām to nesasaukt. Manas plaukstas ir sausas, bet pasaule tajās raud, Un varbūt ir labi tā debesīm ļauties - ja gribi, tad skaud.