Ar tevi es lasīju kastaņus

F C F C F ar tevi es lasīju kastaņus rudens trūdošās milzīgās lapās un rudens bij nosalis un kluss kā atvests no dienvidiem papuass bija slapjš un mazliet drēgns un auksts ar mākoni lielu un zilu un pēkšņi man likās ? tu esi mans draugs un ka es tevi un ka es tevi mazliet mīlu tev bij tādas rokas nosalušas un tu runāji visādus jokus un debess bij zilas, zemas un pušas pār mums abiem kastaņkokos es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā jau no bērnības apbrīnoti teikt vai neteikt, ka es tevi... nu jā un varbūt pat ļoti