Glāsts

Lai cik ir sūra no bangām jūra, Manās domās nāc! Zem tālās zvaigznes, kur kuģis aiznests, Sirds bangot sāk. Zinu es, ka tavas rokas mīļi glāstīs, glāstīs. Un vajag glāstu. Un vajag stāstu Tad, kad jūrnieku sauc. Lai cik ir sūra no bangām jūra, Manās domās nāc! Kā trauslas smilgas, kā priežu ilgas Krastā dziesmu sāc! Viļņi krīt, un dziesma stāsta: mani glāstīs, glāstīs. Un vajag glāstu. Un vajag stāstu Tad, kad jūrnieku sauc.