Drāma

Es nezinu vai tā ir man vaina Ka visa dzīve šķien Kā viena balkona aina es nezinu kas tev ir padomā Bet manā scenārijā rakstīts savādā Piedz. Es slīkstu ikdienā Un Ģībstu brīvdienās Es ticu pasakām Ārpus grāmatām Es nespēju tev dot Mieru kāroto Es nesaprotu šo Stāstu melnbalto Es slīkstu ikdienā un ģībstu brīvidenās Priekškars veras, gatavojies ķert Piedz. Tu gribi lai es malā sēžu rāma Kā pelecība gluži nemanāma Tu gribi lai es uzvedos kā dāma Bet tas, kas padodas vislabāk man ir drāma