Mūsu fotogrāfija

Atgriezties pirms daudziem pavasariem, Lai vējš man vēlreiz kreklu atpogā Un pieskarties ar pašiem pirkstu galiem, Mums abiem senā fotogrāfijā Izdzīvot šo brīnišķīgo dienu, Laiku krustu šķērsu izstaigāt, Un dienu beigt ar vieglu pieskārienu Mums abiem senā fotogrāfijā Piedz. Ber gads pēc gada matos sniega pārslas Un milzīgs kurpju kalns jau nostaigāts, Bet, šķiet, ka mēs vairs nekad nepārnāksim Tādi, kā šai fotogrāfijā Dziļi iegrimt bezrūpīgā miegā, Sapnī vēl ar Tevi parunāt Un sirdi vēlreiz iejūsmināt priekā, Kā mūsu abu fotogrāfijā Sauc vālodzes, caur maija naktīm siltām, Ies pārīši zem zvaigznēm paklusēt Laiks atstās kādam atmiņās pa bildei, Ko sirds uz mūžu sevī ierāmēs Piedz. Ber gads pēc gada matos sniega pārslas Un milzīgs kurpju kalns jau nostaigāts, Bet, šķiet, ka mēs vairs nekad nepārnāksim Tādi, kā šai fotogrāfijā