Krēslas stunda

Parkā klusi vakars zogas, Koku lapās lāses rit, Ielās trako vēlie vēji, Pulkstens krēslas stundu sit Tādā laikā vienmēr vēlos, Ātrāk prom uz mājām steigt, Un tad nama durvis verot, Reizi simto tevim teikt piedz. Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt, Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt Lai rauj vēji koku lapas, Lai bez mitas lāses krīt, Labi mums, jo vienmēr varam, Mēs viens otru sasildīt piedz. 2x Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt, Ir tik labi, ka mēs varam Atkal šeit viens otram būt, Un pat tādā krēslas stundā, Sirds mums to nesajūt