Ārpusē

1. pants Lieli kukurūzas lauki, tā kā amerikāņu filmās, Bet rudzu vārpa un stārķis liek noprast – Tu esi Zemgalē. Un Latvijas tālākajās vietās, Kur ūdens septiņus lokus met Daugavas krastos, Es zinu – es esmu atkal Latgalē. Un tā kā urbānais dzejnieks, Kas pamet pilsētu, Es neatnācu viens – Es esmu atkal ārpusē. Jo zeme mani nes tur, kur vēlos es, Un es atkal apjaušu, Ka esmu savā vietā, Īstajā laikā. Bridge 1 Ja vien zinātu jūs – Visi gadi manējie, Tā kā iesieti laika mezglos. Skaties – te gadsimti paceļas spārnos. 2. pants Es zinu skarbākajos vējos Tās krasta līnijas, Kur kokus un mājas ieskaloja jūrā – Es atkal esmu Kurzemē. Un, uzrāpjoties Gaiziņmuguras pašā galā, Tu redzi – saule ieskatīsies cieši sejā, Tas var notikt tikai Vidzemē. Pilsētā nekad nav miera, Nav nevienam, Bet es – ārpusē. Te var atgulties Dieva ausī Tā kā zālītē. Un atkal rudens nezin mēru, Tas nodzēries savā melanholijā, Dod kokiem krāsas sārtākās Siguldā. Bridge 2 Un tā es dzīvi mācos, Nekas, ka laiki mainās, Un, ja grūtos brīžos, Ļauj tevi saukt, Tevi saukt. Pie atmiņām es vēršos, Un vecos laukakmeņos Sen jau ierakstīti Visi mūsu paradīzes Kanoni un kodi. Ar Dievpalīgu Dieva dēli Un meitas sadodas rokās Pāvilostas krastos. 3. pants Jūra ir mierīga, Un cilvēki kā zvaigznes Sabiruši debesu sietā – Tu zini, ka esi Kurzemē. Mēs esam savvaļas zirgi Brīvos baros, Es savu dzīvi skaitu suņa gados – Dzimtenē. Tikai ar tevi es esmu lielā mierā, Vienmēr ar tevi es esmu Savā laimīgajā zemē. Outro Gulbīti, gulbīti, Kustini kājiņas.