Magnētiņi

Virtuvē piesaluši magnētiņi, Virtu-tuvē, virtuvē. Veci logu rāmji kā grāmata atveras. Atveras un es lasu… Kā pilsētai pavasarī iet, Kad logus ver vaļā, nevis ciet? Ar aizvērtām acīm klausos mašīnās, Jo vairāk par visiem vēlos nokļūt Tur, Kur saule plaukstas izmērā, Gājputni zūd lielās debesīs. Ja vari mani pierunāt, Es būšu tur, es būšu drīz. Gleznā zaļa pļava zied, To nevar aptu-turēt, apturēt. Sienas pludo un kāds Krāsu triepienus uz galda atstāj — Drupačas, neviens nesalasa tās. Virs pilsētas jumtiem tinas kamolā Negaiss, kas visu apkārt izmētā. Krīt siltākais lietus, mani gaida kāds. Visvairāk par visiem vēlos nokļūt Tur, Kur saule plaukstas izmērā, Gājputni zūd lielās debesīs. Ja vari mani pierunāt, Es būšu tur, es būšu drīz. Kur saule plaukstas izmērā, Gājputni zūd lielās debesīs. Ja vari mani pierunāt, Es būšu tur, es būšu drīz. Būšu drīz…