Gaismas pils

Kurzemīte, Dievzemīte, Brīvas tautas auklētāj', Kur palika sirmie dievi? Brīvie tautas dēliņi? Tie līgoja vecos laikos Gaismas kalna galotnē. Visapkārt egļu meži, Vidū gaiša tautas pils. Asiņainas dienas ausa Tēvu zemes ielejā, Vergu valgā tauta nāca, Nāvē krita varoņi. Ātri grima, ātri zuda Gaismas kalna staltā pils. Tur guļ mūsu tēvu dievi, Tautas gara greznumi. Sirmajami ozolami Pēdīgajo ziedu dod: Tas slēpj svētu piles vārdu Dziļās siržu rētiņās. Ja kas vārdu uzminētu, Augšām celtos vecā pils! Tālu laistu tautas slavu, Gaismas starus margodam'. Tautas dēli uzminēja Sen aizmirstu svētumu: Gaismu sauca, gaisma ausa! Augšām cēlās Gaismas pils!