Lauztās priedes

Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja, - Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt, Ne slēpties tās spēja, ne muguras liekt. "Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara, - Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta, Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids, Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!" Un augstākās priedes pēc lūzuma Par kuģiem iz ūdeņiem iznira - Pret vētru lepni cilājās krūts, Pret vētru cīņa no jauna dūc: "Brāz bangas, tu naidīgā pretvara, - Mēs tāles sniegsim, kur laimība! Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt - Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!"