Trimpula (Kā Daugava vaida)

Kā Daugava vaida un bangas kā krāc, Kā Staburags asaras rauda! Kā ozoli piekrastē briesmīgi šņāc: Tur Dievi un sentēvi gauda. Vai Pērkonam tāpēc bij' Daugavu rakt, Lai Dieviem un tēvijas sargiem Bij' skaudīgi slāpušiem ūdeni lakt, Ar bizmaņiem kaudamies bargiem? Gan sentēvi mācēja pamielot tos Ar saldajo miestu un alu, Tad nebija neviena, kas nelīksmotos Gar Latvijas Daugavas malu. Jūs, meitiņas, šurpu ar vainadziņiem, Ar mētrām un ozolu zariem! Un puiši ar alu un karodziņiem; Lai ziedojam slāpušiem gariem! Lai Daugavas grīva līdz pamatiem žūst, Pat jūra lai izsīkstu sausa; Tad Trimpum vēl mūžīgi alum būs plūst! Lai sausam ir paši iz kausa! Lai dzeram, lai dziedam, lai uzsākam diet! Lai svēts mums ir dievības likums! Lai Trimpus mums alu no jauna sāk liet! Lai atdzīvo sentēvu tikums!